Mugura un ķermenis ļoti precīzi atspoguļo cilvēka iekšējo stāvokli. Bieži sāpes vai diskomforts nav nejauši – tie parādās vietās, kur uzkrājas spriedze, ko rada domas, emocijas, iekšējie konflikti un scenāriji. No prakses , var redzēt, ka, ja cilvēks ilgstoši dzīvo ar noteiktiem pārdzīvojumiem, scenārijiem, kas atkārtojas vai “automātisko programmu galvā”, ķermenis sāk uz to reaģēt. "Šie simptomi nav sods, bet gan ķermeņa mīlestības valoda – tas vienkārši cenšas pievērst uzmanību tam, ko mēs paši izvēlamies neredzēt."
Mugurkauls kopumā- ir mūsu vērtības mēraukla.
Ja mugura sāp vairākās vietās vienlaikus, nevis tikai vienā zonā, tas bieži liecina par dziļāku – ģeneralizētu pašvērtības graušanas konfliktu.
Tas nozīmē, ka cilvēks ne tikai kādā vienā dzīves jomā jūtas nepietiekams, bet kopumā:
– “es netieku galā ar dzīvi”, “es neesmu pietiekams”
– “man viss jānotur, bet man nav spēka”
Šis stāvoklis veidojas, ja ilgstoši ir:
– pārslodze un atbildība, šaubas par sevi
– sajūta, ka nav atbalsta
– iekšēja paškritika pret sevi jeb sevis graušana.
Tad ķermenis reaģē nevis vienā vietā, bet pa visu mugurkaulu –
jo tiek ietekmēts pats pamats, uz kā cilvēks “stāv dzīvē”.
Mugurkauls šajā gadījumā signalizē:
“man ir par daudz, es vairs nevaru noturēt.”
Strādājot ar šo stāvokli, svarīgi ir ne tikai mazināt fizisko spriedzi, bet arī:
– atjaunot iekšējo balstu, samazināt paškritiku
– atlaist pārmērīgu kontroli, iemācīties nevis turēt, bet paļauties
Kad iekšējais stāvoklis mainās, ķermenis pakāpeniski atlaiž spriedzi arī fiziski. Tas var būt emocionāls, finansiāls vai attiecību spiediens, sajūta, ka viss jānes vienam, bailes netikt galā ar dzīvi.
Ķermenis ir godīgāks par prātu. Prāts var iestāstīt: "Man viss kārtībā, es esmu gudrs un tieku galā," bet saspringtie pleci un sāpošā jostasvieta kliedz pretī: "Nē, tu esi pārguris un tev ir bail!"
Kakla un sprandas zona-intelektuālais lepnums un "Gudrības" konflikts
– pārmērīga domāšana, analīze, šaubas, nespēja pieņemt lēmumus,
– “iestrēgšana” starp divām izvēlēm, bieži cilvēks “tur visu galvā”.
Nepietiekamības sajūta: "nejūtos pietiekami gudrs, inteliģents".
Tas ir konflikts starp vēlmi būt atzītam par savu intelektu un bailēm tikt atmaskotam kā "nezinītim". Spranda saspringst, mēģinot "noturēt seju" vai radīt iespaidu par kompetenci.
Ietiepība un taisnvērtība: Lepnums bieži izpaužas kā nevēlēšanās redzēt citu viedokļus.
Ja kakls ir stīvs, cilvēks burtiski nevar "pagriezt galvu" uz sāniem – viņš skatās tikai vienā virzienā. Tas ir uzstādījums: "Ir tikai mans viedoklis vai nepareizais."
Pazemības trūkums vai pārmērība:Kakla noliekšana simbolizē padevību. Ja cilvēkam ir iekšējs aizvainojums pret autoritātēm (priekšnieku, vecākiem, likteni),
viņš atsakās "noliekt galvu", radot hronisku saspringumu sprandā.
Es te neviena priekšā liekties netaisos.
Vārdu un rīcības nesakritība: Kakls ir tilts starp galvu (domām) un ķermeni (darīšanu). Ja galvā ir lielas idejas un "lepnums", bet ķermenis (reālā rīcība) tām netiek līdzi, šis "tilts" sāk sāpēt no pārslodzes.
Pleci-ne tikai atbildība, bet arī "spārnu" aplaušana
– atbildības nasta, “man viss jāizdara”, “man jāiztur”, nespēja deleģēt vai atslābt
Vainas apziņa par robežām: Bieži pleci sāp nevis tāpēc, ka darba ir par daudz, bet tāpēc, ka mēs jūtamies vainīgi, ja pasakām "nē". Tā ir "vainas nasta".
Sastingums: Sajūta, ka esi "ierauts" sevī, mēģinot kļūt neredzams,
lai izvairītos no liekas kritikas( bērnībā strostēja vecāki, skolotāji, vēlak darba devēji, partneris)
Krūšu daļa-emocionālais vairogs un dzīvesspars
– emocionāli pārdzīvojumi– aizvainojums, nodevība, sajūta, ka esi nospiests, nenovērtēts
Bieži – grūti “ieelpot pilnu krūti”.
Sirds sargāšana: Ja cilvēks ir piedzīvojis smagu emocionālu traumu vai vilšanos,
krūšu daļa mēdz "sākt noapaļoties" (krūšu daļas kifoze-kūkums), veidojot fizisku aizsargvalni ap sirdi.
Tā ir vēlme paslēpt savu ievainojamību.
Vēlme pēc atzinības: Šeit mīt skumjas par to, ka mūs "neredz" vai nemīl tādus, kādi esam. Sāpes starp lāpstiņām bieži liecina par sajūtu: "Man iedurts mugurā" (nodevība).
Dzīves garšas zaudēšana: Tā kā šeit atrodas plaušas, nespēja "ieelpot ar pilnu krūti" norāda uz bailēm dzīvot pa īstam, baudīt un aizņemt savu vietu telpā.
Jostas daļa-eksistenciālais atbalsts
– izdzīvošana, nauda, stabilitāte
– atbildība par ģimeni, bailes par nākotni
Vīriešiem biežāk – “man jānodrošina”, sievietēm – pārslodze un pienākumu nasta.
Finansiālā nedrošība: Jostasvieta burtiski balsta mūsu ķermeņa augšdaļu. Ja nav pārliecības par rītdienu, naudu vai materiālo stabilitāti, "pamats" sāk brukt.
Nespēja pieņemt atbalstu: Daudzi jostas vietas sāpju upuri ir "vientuļie vilki",
kuriem ir patoloģiski grūti lūgt palīdzību. Viņi uzskata, ka paļaušanās uz citiem ir vājuma pazīme.
Zems pašvērtējums sasniegumos: Atšķirībā no sprandas (intelekts),
jostas daļa vairāk reaģē uz sajūtu "es neesmu pietiekami veiksmīgs sociālajā/materiālajā līmenī".
Krustu zona un iegurnis-sociālā un personīgā brīvība
– attiecības, seksualitāte, darīšana pret savu gribu
– robežu trūkums, izdabāšana, iekšējs konflikts starp “gribu” un “vajag”
Pārmērīga kontrole un "vajag": Šeit uzkrājas spriedze, ja cilvēks dzīvo pastāvīgā "man vajag" režīmā, pilnībā ignorējot savu "es gribu". Tas ir konflikts starp pienākumu un personīgo brīvību.
Robežu pārkāpšana: Krustu zona reaģē, ja cilvēks nespēj nospraust robežas un ļauj citiem (ģimenei, partnerim, priekšniekam) "kāpt sev uz galvas". Tā ir sajūta, ka tavu personīgo telpu visu laiku kāds ierobežo, "bradā pa tevi", darīšana pret savu gribu.
Seksualitāte un pašvērtējums: Šī zona ir cieši saistīta ar iegurni. Ja ir iekšējs kauns, noliegums pret savu ķermeni vai seksualitāti, vai arī bailes no tuvības, krustu daļa kļūst "stīva" un sāpīga.
Iekšējs konflikts par savu dabu un tuvības pieņemšanu.
Finansiālais smagums: Ja jostas daļa ir par bailēm pazaudēt naudu, tad krusti ir par bezspēcību tās priekšā – sajūta, ka finansiālā nasta ir tik smaga, ka tu burtiski nevari pakustēties.
Astes kauls-dzīvības pamats, fundamentāla drošiba
– pamata drošība, bailes netikt galā ar dzīvi
– zaudēts iekšējais balsts
Astes kauls ir mūsu "antena", kas mūs savieno ar zemi un drošību.
Tas ir saistīts ar visdziļākajām, bieži vien pat zemapziņas bailēm.
Fundamentālas bailes par eksistenci: "Vai man būs kur dzīvot?", "Vai es rīt izdzīvošu?".
Tās ir bailes, kas skar pašu pamatu.
Zaudēts atbalsts (Gāšanās sajūta): Astes kauls bieži sāk sāpēt, kad cilvēks jūtas "izsists no sliedēm" vai kad pazūd pamatbalsts (piemēram, šķiršanās, atlaišana no darba vai tuvinieka zaudējums).
Tā ir fiziska reakcija uz sajūtu: "Man nav uz kā apsēsties/atspiesties."
Vainas apziņa un "sēdēšana uz pagātnes": Dažreiz astes kauls signalizē par nespēju atlaist kādu senu notikumu. Cilvēks burtiski "uzsēžas" savai problēmai un neļauj sev doties tālāk.
Piederības konflikts: Sajūta, ka tu neesi piederīgs savai "dzimtai" vai grupai.
"Es esmu lieks," "Man šeit nav vietas."
Ko tas viss kopumā pasaka par cilvēku?
Ja mēs saliekam kopā, manis pieminēto sprandu (lepnumu/gudrību) ar astes kaulu (drošību), izveidojas interesanta aina. Cilvēks var mēģināt visiem spēkiem būt "gudrs" un "pareizs" (spranda), lai kompensētu milzīgo iekšējo nedrošību un bailes par savu vietu dzīvē (astes kauls). Tas ir kā mēģināt noturēt augstu torni uz nestabiliem pamatiem – viss mugurkauls ir milzīgā sasprindzinājumā, jo neaugšai, ne apakšai nav miera.
Kāpēc, ka bieži vien cilvēks sūdzas par sprandu, bet īstais iemesls ir astes kaulā (bailēs). Kamēr neizārstē "pamatus", "jumts" turpinās brukt.
Bieži šie konflikti veidojas jau bērnībā – no ģimenes pieredzes, attieksmes pret dzīvi, drošību, naudu un attiecībām. Vēlāk tie atkārtojas dažādās situācijās un ķermenis uz tiem reaģē.
Tas nenozīmē, ka sāpes ir tikai “galvā”. Tas nozīmē, ka ķermenis signalizē – kaut kur iekšēji ir spriedze, kuru vairs nevar ignorēt. ."
"Svarīgi saprast, ka ķermenis nerunā tikai par šī brīža stresu. Tas ir kā dzīves karte, kurā ierakstīti gadiem krāti aizvainojumi, bailes kļūdīties un vēlme visiem izpatikt, aizmirstot par savām vajadzībām. Mugura nevis vienkārši 'sāp', bet gan mēģina mūs atgriezt pie sevis – pie godīguma pret savām jūtām."
Strādājot ar sevi, mainot uzskatus, apzinoties emocijas un atlaižot vecās programmas, bieži mainās arī ķermeņa sajūtas.
Šī informācija nav paredzēta kā precīza medicīniska diagnoze. Ārsta uzdevums ir ārstēt sekas un fiziskās sūdzības, taču ārsts bieži nezina jūsu domas, pārdzīvojumus vai gadiem nestos scenārijus.
Mana pieeja ir palīdzēt jums ieraudzīt to, ko neuzrāda rentgens – sāpju cēloni.
Tas ir īpaši noderīgi gadījumos, kad: esat izgājuši cauri daudziem speciālistiem un procedūrām,
bet sāpes un diskomforts turpinās.
Masāžas, vingrojumi vai medikamenti sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu.
Jūtat, ka sāpes pastiprinās stresa vai emocionālu slodžu laikā.
Strādājot ar šo stāvokli, ir svarīgi ne tikai mazināt fizisko spriedzi, bet arī atjaunot iekšējo balstu, samazināt paškritiku un iemācīties nevis turēt, bet paļauties.
Ja kāds no aprakstiem tevī "norezonē", tas var būt sākumpunkts mūsu sarunai. Ķermenis nemelo – tas tikai aicina tevi beidzot ieklausīties sevī un atlaist to, kas vairs nav jānes.
Saistīts ar:
hipofīzi, iekšējo ausi, simpātisko nervu sistēmu.
Iespējamie traucējumi:
galvassāpes, reibonis, paaugstināts asinsspiediens, migrēna, atmiņas problēmas.
Psihosomātiskā tēma:
Bailes zaudēt kontroli, pastāvīga nepieciešamība visu kontrolēt.
Iekšējā sajūta:
“Man jābūt pastāvīgi informētam, citādi nav droši.”
Saistīts ar:
redzi, dzirdi, sejas nerviem.
Iespējamie traucējumi:
redzes pasliktināšanās, dzirdes traucējumi, sinusa problēmas, reibonis, alerģiskas reakcijas.
Psihosomātiskā tēma:
Sajūta, ka mani nedzird vai neņem vērā.
Konflikts, kas saistīts ar atteikumu vai noraidījumu.
Iekšējā sajūta:
“Neviens mani nedzird.”
“Man pateica nē.”
Saistīts ar:
vaigiem, ārējo ausi, sejas kauliem.
Iespējamie traucējumi:
sejas nervu iekaisumi, neiralģija, jutīgums sejas apvidū, ādas problēmas (tostarp pinnes).
Psihosomātiskā tēma:
Aizliegums runāt vai izteikt noteiktas domas.
Nomāktība, kas saistīta ar komunikāciju vai ārējo izskatu.
Spēcīga orientācija uz estētiku un skaistuma meklējumiem.
Iekšējā sajūta:
“Es nedrīkstu pateikt to, ko domāju.”
“Manā sejā nav estētikas.”
Saistīts ar:
degunu, lūpām, muti, Eistāhija kanālu, dzirdes funkciju.
Iespējamie traucējumi:
dzirdes pasliktināšanās, aizliktas ausis, biežas ausu problēmas, adenoīdu palielināšanās, balss izmaiņas.
Psihosomātiskā tēma:
Konflikts saistībā ar dzirdēto vai pateikto.
Grūtības atrast kompromisu komunikācijā.
Iekšējs aizvainojums, ka viedoklis netiek pieņemts.
Iekšējā sajūta:
“Kāpēc mani nedzird?”
“Kāpēc manu viedokli nepieņem?”
“Es nespēju atrast kompromisu.”
Saistīts ar:
balss saitēm, kakla muskulatūru, rīkli.
Iespējamie traucējumi:
sāpes kaklā, balss aizsmakums, tonsilīts, laringīts, biežas kakla iekaisuma epizodes.
Psihosomātiskā tēma:
Nepareizs kustības virziens dzīvē.
Iekšējs konflikts starp vēlmi izvairīties no briesmām un nespēju mainīt situāciju.
Iekšējā sajūta:
“Es redzu, ka tas ir bīstami, bet nespēju mainīt virzienu.”
“Es gribu izvairīties, bet nevaru.”
Saistīts ar:
kakla muskuļiem, pleciem, augšdelmiem.
Iespējamie traucējumi:
sāpes kaklā un plecos, stīvums, tirpšana rokās, muskuļu vājums, kustību ierobežojumi.
Psihosomātiskā tēma:
Dziļš iekšējs konflikts, kas saistīts ar bailēm no nāves.
Neīstenots bērnības sapnis, sajūta, ka dzīvē nav sasniegts kaut kas būtisks.
Iekšējā sajūta:
“Es neesmu izdarījis to, kam biju paredzēts.”
“Kaut kas svarīgs manā dzīvē ir palaists garām.”
Saistīts ar:
vairogdziedzeri, kakla–plecu pāreju, elkoņiem, roku nervu apgādi.
Iespējamie traucējumi:
vairogdziedzera darbības traucējumi, sāpes elkoņos, roku vājums, tirpšana pirkstos, stīvums kakla–plecu zonā.
Psihosomātiskā tēma:
Netaisnības sajūta.
Sajūta, ka cilvēks atrodas zem spiediena, varas vai “jūga”.
Iekšējs protests pret ierobežojumiem, kurus nav iespējams ietekmēt.
Iekšējā sajūta:
“Ar mani rīkojas netaisnīgi.”
“Man uzliek nastu, kuru es neesmu izvēlējies.”
Saistīts ar:
rokām, plaukstām, nervu apgādi augšējās ekstremitātēs.
Iespējamie traucējumi:
sāpes rokās un plaukstās, tirpšana, vājums, nejutīgums, kustību ierobežojumi plecu–roku zonā.
Psihosomātiskā tēma:
Bailes no sāpēm un fiziska ievainojuma.
Bailes no injekcijām, lūzumiem, traumām, medicīniskām manipulācijām.
Iekšējā sajūta:
“Man sāpēs.”
“Es baidos no fiziskām sāpēm un ievainojuma.”
Saistīts ar:
sirdi, koronāro asinsriti, krūškurvja augšdaļu.
Iespējamie traucējumi:
sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums, spriedze krūšu zonā, trauksmes sajūta.
Psihosomātiskā tēma:
Tēva tēma.
Iekšējs konflikts, kas saistīts ar drošību, atbildību par ģimeni un mājām.
Sajūta par apdraudējumu savai teritorijai.
Iekšējā sajūta:
“Pār manu māju un ģimeni karājas draudi.”
“Es jūtu atbildību, kas mani nospiež.”
Saistīts ar:
plaušām, bronhiem, krūškurvja augšdaļu.
Iespējamie traucējumi:
elpošanas apgrūtinājumi, spiedoša sajūta krūtīs, bronhu jutīgums, nogurums.
Psihosomātiskā tēma:
Konflikts, kas saistīts ar māti vai simbolisku mātes figūru.
Tēmas par drošību, aprūpi, atbalstu un pieņemšanu.
Iekšējā sajūta:
“Man pietrūkst atbalsta.”
“Es nejūtos pasargāts.”
Saistīts ar:
krūškurvja vidusdaļu, nervu regulāciju krūšu apvidū, iekšējo spriedzi.
Iespējamie traucējumi:
hronisks nogurums, spiedoša sajūta krūtīs, spriedze starp lāpstiņām, vispārējs nespēks.
Psihosomātiskā tēma:
Attiecības ar tuviniekiem — tantēm, onkuļiem, māsām, brāļiem.
Nogurums no dzīves mākslīgos, sev neatbilstošos apstākļos.
Iekšējs konflikts starp pienākumiem un vēlmi dzīvot savu dzīvi.
Iekšējā sajūta:
“Es nevaru savu dzīvi sakārtot tā, lai darītu to, kas man patīk.”
“Es dzīvoju ne savā vidē.”
Saistīts ar:
aknu darbību, žultspūsli, saules pinuma zonu.
Iespējamie traucējumi:
gremošanas traucējumi, smaguma sajūta vēderā, spriedze saules pinuma apvidū, nogurums.
Psihosomātiskā tēma:
Bailes no trūkuma, bada un nabadzības.
Spēcīga spriedze ap izdzīvošanu un drošību.
Saules pinuma zona cieši saistīta ar tēva tēmu.
Iekšējā sajūta:
“Man var nepietikt.”
“Es baidos palikt bez drošības.”
Saistīts ar:
kuņģi, gremošanas regulāciju, diafragmas kustību.
Iespējamie traucējumi:
kuņģa sāpes, gastrīts, dedzināšana, smaguma sajūta pēc ēšanas, gremošanas diskomforts.
Psihosomātiskā tēma:
Pastāvīga spriedze par robežu pārkāpšanu vai “savas teritorijas” apdraudējumu.
Iekšējs tukšums, sajūta, ka emocionālās problēmas nav iespējams atrisināt.
Iekšējā sajūta:
“Es nesapratu.”
“Mani pārprata.”
“Kaut kas tika saprasts nepareizi.”
Saistīts ar:
aizkuņģa dziedzeri, vielmaiņas regulāciju, gremošanas procesu līdzsvaru.
Iespējamie traucējumi:
cukura līmeņa svārstības, gremošanas traucējumi, smaguma sajūta vēderā, hronisks nogurums.
Psihosomātiskā tēma:
Spēcīgs, dziļi iestrēdzis aizvainojums.
Emocijas, kuras nav iespējams “pārstrādāt”, pieņemt vai piedot.
Iekšējā sajūta:
“Es to nevaru sagremot.”
“Es nespēju piedot.”
Saistīts ar:
liesu, imūnsistēmas regulāciju, diafragmas apakšējo daļu.
Iespējamie traucējumi:
nogurums, imunitātes pavājināšanās, elpošanas diskomforts, vispārējs nespēks.
Psihosomātiskā tēma:
Spēcīgas iekšējas reakcijas uz negatīvām izmaiņām vecāku dzīvē.
Bažas, bezspēcības sajūta, sajūta, ka notikumi nav kontrolējami.
Iekšējā sajūta:
“Es nevaru ietekmēt to, kas notiek ar maniem vecākiem.”
“Man tas ir par smagu.”
Saistīts ar:
virsnierēm, hormonālo reakciju uz stresu, organisma adaptācijas spējām.
Iespējamie traucējumi:
hronisks nogurums, trauksme, paaugstināta jutība pret stresu, enerģijas kritumi.
Psihosomātiskā tēma:
Bailes kļūdīties, apmaldīties vai izvēlēties nepareizu ceļu.
Spēcīga orientācija uz pagātni, grūtības atlaist iepriekšējo.
Saistība ar atmiņu un pieredzes “pazaudēšanu”.
Iekšējā sajūta:
“Es baidos kļūdīties.”
“Es varu aiziet nepareizā virzienā.”
Saistīts ar:
nierēm, organisma enerģijas rezervēm, dzīvības spēka regulāciju.
Iespējamie traucējumi:
nogurums, nespēks, muguras sāpes jostas–krūšu pārejā, paaugstināta jutība pret stresu.
Psihosomātiskā tēma:
Izvēles krīze — jautājums par virzienu dzīvē.
Iekšējs sabrukums, sajūta, ka iepriekšējais dzīves modelis vairs nedarbojas.
Konflikts, kas saistīts ar pilnīgu ierastā dzīves veida sairšanu.
Iekšējā sajūta:
“Es nezinu, kurp man iet.”
“Viss, uz ko es balstījos, sabrūk.”
Saistīts ar:
nierēm, urīnceļu sistēmu, organisma attīrīšanās procesiem.
Iespējamie traucējumi:
sāpes muguras lejasdaļā, nogurums, urīnceļu jutīgums, spriedze jostas–krūšu pārejā.
Psihosomātiskā tēma:
Nožēla par nepieciešamību kaut ko pamest vai no kāda šķirties.
Iekšējs konflikts starp vēlmi mainīt apstākļus un nespēju sev to atļaut.
Iekšējā sajūta:
“Es vairs nevaru dzīvot šādos apstākļos.”
“Man jāatsakās no kaut kā ļoti svarīga.”
Saistīts ar:
tievajām zarnām, dzimumorgānu darbību, hormonālo līdzsvaru.
Iespējamie traucējumi:
gremošanas traucējumi, sāpes vēdera lejasdaļā, seksuālās funkcijas traucējumi, vispārējs nespēks.
Psihosomātiskā tēma:
Seksualitāte un ar to saistīti iekšēji konflikti.
Grūtības intīmajā dzīvē, impotence.
Morāles un ētikas jautājumi, iekšējs konflikts starp vēlmēm un aizliegumiem.
Opustošuma sajūta — gan pēc noslēguma, gan sajūta par bezgalību bez piepildījuma.
Iekšējā sajūta:
“Man ir kauns par savām vēlmēm.”
“Es jūtos tukšs, pat ja viss it kā ir pabeigts.”
Saistīts ar:
resno zarnu, vēdera dobumu, reproduktīvo funkciju pamatiem.
Iespējamie traucējumi:
sāpes jostas apvidū, gremošanas traucējumi, aizcietējumi, diskomforts vēdera lejasdaļā.
Psihosomātiskā tēma:
Konflikts, kas saistīts ar bērnu plānošanu vai neauglību.
Tēmas par incestisku pieredzi vai fantāzijām.
Iekšējs uzskats: “sekss ir netīrs”.
Uzmācīgas domas par kaut ko porainu, apkaunojošu vai netīru.
Iekšējā sajūta:
“Manas vēlmes ir netīras.”
“Par to nedrīkst runāt.”
Saistīts ar:
zarnu darbību, vēdera lejasdaļu, ķermeņa resursu regulāciju.
Iespējamie traucējumi:
sāpes jostas–gurnu zonā, gremošanas diskomforts, spriedze vēdera lejasdaļā, nogurums.
Psihosomātiskā tēma:
Uzmācīgs stāvoklis – nepieciešamība krāt, uzkrāt, veidot rezerves.
Bailes atteikties no uzkrātā.
Bailes palaist vaļā to, kas saistīts ar drošību, mantu vai resursiem.
Iekšējā sajūta:
“Man jātur pie sevis.”
“Ja atlaidīšu, man nepietiks.”
Saistīts ar:
dzimumorgāniem, urīnpūsli, ceļiem, hormonālo līdzsvaru.
Iespējamie traucējumi:
sāpes jostas apvidū, ceļu sāpes, urīnceļu diskomforts, vispārējs nespēks.
Psihosomātiskā tēma:
Nespēja vairs radīt pēcnācējus.
Iekšējā tēma: “Sieviete nav gatava menopauzei.”
Saiknes zudums ar ģimeni, atsvešināšanās sajūta.
Kad konflikts tiek atrisināts, parādās pēkšņs, dziļš nogurums, taču šis skriemelis par sevi turpina atgādināt.
Iekšējā sajūta:
“Es vairs neesmu vajadzīgs.”
“Mana saikne ar ģimeni ir zudusi.”
Saistīts ar:
kāju funkciju, pēdām, iegurņa stabilitāti, kustības balstu.
Iespējamie traucējumi:
sāpes jostas–krustu zonā, kāju vājums, tirpšana, kustību nestabilitāte, sāpes pēdās.
Psihosomātiskā tēma:
Saikne ar māti.
Saikne ar seksualitātes sajūtu un identitāti.
Tēmas par “netīrību”, īpaši attiecībās ar draugiem un cilvēkiem kopumā.
Iekšējs process, kurā tiek risināta sena, ilgi atlikta problēma.
Iekšējā sajūta:
“Es risinu kaut ko ļoti senu.”
“Tas, no kā es kaunos, prasa atrisinājumu.”
Saistīts ar:
krustu kaulu, iegurni, apakšējo ekstremitāšu nervu apgādi, balstu un stabilitāti.
Iespējamie traucējumi:
sāpes krustos, išiass, sāpes gurnos vai kājās, kustību ierobežojumi, smaguma sajūta iegurnī.
Psihosomātiskā tēma:
Vainas sajūta, kas saistīta ar kaut ko netīru, pretīgu vai apkaunojošu.
Ļoti bieži saistīta ar seksualitāti un dziļu iekšēju konfliktu par vēlmēm un aizliegumiem.
Iekšējā sajūta:
“Es jūtos vainīgs.”
“Tas, ko es jūtu vai vēlos, ir nepareizi.”